saticība
saticība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → saticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Saticīgums.
PiemēriDrīzāk bez mīlestības laulība var būt laimīga nekā bez labiem tikumiem, piemēram, bez saticības, bez pacietības, bez lēnprātības.
- Drīzāk bez mīlestības laulība var būt laimīga nekā bez labiem tikumiem, piemēram, bez saticības, bez pacietības, bez lēnprātības.
- Mežakaktos valdīja saticība, viņa nekad nebija dzirdējusi nevienu ļaunu vārdu.
- «Gan jau būs labi,» es uzsmaidīju. Dzīvoklī nemanot atgriezās saticība.
Avoti: 7-1. sējums