satiksme
satiksme -es, s.; parasti vsk.
1.Transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml. Regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
PiemēriAutobusu satiksme.
Stabili vārdu savienojumiSatiksmes (arī ceļa) negadījums.
2.Saskarsme, savstarpēji kontakti (starp cilvēkiem).
PiemēriViņš nemeklē satiksmes, tiek turēts par lēndabi, neveikli..
Avoti: 7-1. sējums