saticīgs
saticīgs -ais; s. -a, -ā
saticīgi apst.
1.Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties (par cilvēku. cilvēku grupu).
PiemēriSaticīgs kaimiņš.
- Saticīgs kaimiņš.
- Pat Žanis Ķienis tapis tāds kā saticīgāks, īpaši vairs nemeklē kašķi katra nieka dēļ un itin bieži pievalda savu dzēlīgo mēli.
- ..ir ļoti svarīgi, lai bērns augtu saticīgā ģimenē, kur vecāku piemērs jau no mazotnes labvēlīgi ietekmē bērnu.
- Alise nezināja otru tik saderīgu un saticīgu pāri kā abus Droņus.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSaticīgs raksturs.
- Saticīgs raksturs.
- Aivaram piemita vērtīga īpašība - pats būdams saticīgas dabas, viņš spēja viegli un ātri iedraudzēties ar saviem vienaudžiem.
- Strūgas laulības dzīve ritēja saticīgi un līdzeni..
- Cērpa kundze: Vai tu zini vēl kādu ģimeni, kuras locekļi dzīvotu savā starpā tikpat saticīgi kā mēs?
- pārn. Savā starpā čurkstītes sadzīvoja ļoti saticīgi: viena otrai ligzdu neatņēma un ligzdu dēļ neķildojās.
Avoti: 7-1. sējums