sātībnieks
sātībnieks -a, v.
sātībniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; novec.
Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
PiemēriMans domu kamols.. vijas No mirkļu pavedieniem smalkiem, Un savu vientulību baudu Kā sātībnieks ar sīkiem malkiem.
Avoti: 7-1. sējums