satikt
satikt -tieku, -tiec, -tiek, pag. -tiku
1.trans. Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu). Sastapt (1).
PiemēriReiz tramvajā Tenis Upmalis satika vecu paziņu..
- Reiz tramvajā Tenis Upmalis satika vecu paziņu..
- «Kāda laime, ka es tevi šovakar satiku,» Ēriks klusi priecājās.
- Lai satiktu montētāju brigādes vadītāju.., vajadzēja pārsoļot pāri visam jaunajam Salu tiltam.
1.1.Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
PiemēriNovakarē šad un tad satika pa automobilim. Pieradušie zirgi baidījās tikai tad, kad kāds neprātis visā sparā drāzās garām.
- Novakarē šad un tad satika pa automobilim. Pieradušie zirgi baidījās tikai tad, kad kāds neprātis visā sparā drāzās garām.
2.trans. Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu). Sastapt (2).
Piemēri«Dzīve tev pašā sākumā... tu savā ceļā satiksi daudzus jaukus cilvēkus.»
- «Dzīve tev pašā sākumā... tu savā ceļā satiksi daudzus jaukus cilvēkus.»
- pārn. Pagāja daži mēneši, un tepat Ventspilī Ieva satika savu pirmo mīlestību.
3.intrans. Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu). Sadzīvot (1).
PiemēriJā, gudrs Otomārs bija. Ne ar vienu nesaplēsās, prata satikt..
- Jā, gudrs Otomārs bija. Ne ar vienu nesaplēsās, prata satikt..
- Viņi bija labi satikuši šos piecus [laulības] gadus. Par sīkumiem nestrīdējās, bet lielākiem konfliktiem trūka iemesla.
- Satiek kā cimds ar roku.
Avoti: 7-1. sējums