tūlīt
tūlīt [ˈtūlīt], [tūˈlīt] apst.
1.Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūliņ (1).
PiemēriNariškins: Man ar jums jārunā, Jakobīn! Man jums kaut kas svarīgs jāsaka. - Jakobīne: Taču ne šeit un tūlīt! Mēs parunāsimies citur un vēlāk.
- Nariškins: Man ar jums jārunā, Jakobīn! Man jums kaut kas svarīgs jāsaka. - Jakobīne: Taču ne šeit un tūlīt! Mēs parunāsimies citur un vēlāk.
- «Kas ir ar Normu?» - «Viņa šorīt uzteica darbu. Nostrādās savas likumīgās divas nedēļas un brauks prom. Gribēja braukt tūlīt, bet boss viņu piespieda vēl palikt.»
- «Jūs pagaidiet, tūlīt es braukšu atpakaļ!» Zigis sacīja šoferim.
1.1.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
PiemēriTūlīt pēc Jaungada sāka salt.
- Tūlīt pēc Jaungada sāka salt.
1.2.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
PiemēriDaudzi skolēni stundas sāk gatavot tūlīt pēc pārnākšanas no skolas..
- Daudzi skolēni stundas sāk gatavot tūlīt pēc pārnākšanas no skolas..
- Nārsto [parastā varde] tūlīt pēc ziemas guļas, kad ledus tikko izkusis (martā - aprīlī).
- «Bet tu gan solījies tūlīt no baznīcas nākt mājā.»
2.parasti savienojumā «tūlīt aiz» kopā ar lietv. Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūliņ (2).
Piemēri..vēl grūtāk un smagāk gāja ar kūts pamatu rakšanu. Tūlīt aiz vieglās zemes virskārtas sākās plienakmens.
- ..vēl grūtāk un smagāk gāja ar kūts pamatu rakšanu. Tūlīt aiz vieglās zemes virskārtas sākās plienakmens.
Avoti: 8. sējums