Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stoisks
stoisks [sto-isks] -ais; s. -a, -ā
stoiski apst.
1.filoz. Saistīts ar stoicismu (1), tam raksturīgs.
2.Saistīts ar tikumību, pašsavaldību, tām raksturīgs.
PiemēriRomānā «Saknes» Jānis Liepsargs ir stoisks varonis, viņš.. savā garīgajā jābūtībā ir neizkustināms.
Avoti: 7-2. sējums