šņukurs
šņukurs -a, v.
1.Izstiepts, strups purns (dažiem zīdītajiem, parasti cūkām).
PiemēriCūkas, aiz aukstuma kūkumus uzmetušas, nemierīgi klīda pa aplokiem un, ar šņukuriem taustīdamas sasalušos dubļus, kaut ko meklēja.
1.1.Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
PiemēriŽāvēts šņukurs.
2.sar. Seja, arī deguns.
Avoti: 7-2. sējums