sariebt
sariebt -riebju, -rieb, -riebj, pag. -riebu; intrans.; sar.
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
Piemēri..Zvejnieku mocīja domas: kā viņš varētu vecim sariebt? Šo to izgudroja, bet vienmēr likās pārāk maz. Vajadzēja kaut ko tādu, ka viņš uz visiem laikiem atminētos, kas ir Zvejnieks..
- ..Zvejnieku mocīja domas: kā viņš varētu vecim sariebt? Šo to izgudroja, bet vienmēr likās pārāk maz. Vajadzēja kaut ko tādu, ka viņš uz visiem laikiem atminētos, kas ir Zvejnieks..
- Asara Elmāru lāgā neieredzēja.. Viņš tai bija daudz sariebis..
- ..tur kalnu augstumos - mežos, klintīs un sniegos - slepeni saimniekoja troļļi un tiem līdzīgi neradījumi, kuru vienīgais prieks bija kaut kā sariebt cilvēku dzimumam..
Avoti: 7-1. sējums