sarietēt
sarietēt parasti 3. pers., -riet, pag. -rietēja; intrans.
1.Rasties tesmeni lielākā daudzumā (par pienu). Piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni).
PiemēriJāizjūt, kurai gotiņai sāns biežāk jāpabraukā, lai vakarreizei piens vairāk sarietētu.
- Jāizjūt, kurai gotiņai sāns biežāk jāpabraukā, lai vakarreizei piens vairāk sarietētu.
- Priecājies, kad kūtīs telēm pirmo reizi sariet piens, kad tām svinīgāk kā citkārt mitrās mutēs pazūd siens.
2.pareti Saplūst.
PiemēriDivi nedēļas jau trako Kromu kauja, asins šaltīm sariet dubļu mārkos.
- Divi nedēļas jau trako Kromu kauja, asins šaltīm sariet dubļu mārkos.
- pārn. Noliektajā mugurā sarietēja vienmuļas, velkošas sāpes.
Avoti: 7-1. sējums