Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sarietēt
sarietēt parasti 3. pers., -riet, pag. -rietēja; intrans.
1.Rasties tesmeni lielākā daudzumā (par pienu). Piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni).
PiemēriJāizjūt, kurai gotiņai sāns biežāk jāpabraukā, lai vakarreizei piens vairāk sarietētu.
2.pareti Saplūst.
PiemēriDivi nedēļas jau trako Kromu kauja, asins šaltīm sariet dubļu mārkos.
Avoti: 7-1. sējums