sarīkot
sarīkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek.
PiemēriSarīkot jubileju.
- Sarīkot jubileju.
- Sarīkot atpūtas vakaru.
- Sarīkot sapulci.
- Sarīkot sacensības.
- Sarīkot medības.
- ..mēs nolēmām sarīkot demonstrāciju pie baznīcas.
- ..biju iecerējis sarīkot pirmo patstāvīgo izstādi.
- Lai veicinātu tautas kultūru, Neikens 1864. gadā sarīko pirmos (Dikļu) Dziesmu svētkus..
2.Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
PiemēriLīdz diviem viņš var drusku nogulēties. Guļu [guļas] vietu viņš pats sev sarīko. Galvu uz vecā polstētā krēsla, kājas uz diviem cietiem.
- Līdz diviem viņš var drusku nogulēties. Guļu [guļas] vietu viņš pats sev sarīko. Galvu uz vecā polstētā krēsla, kājas uz diviem cietiem.
- Atsējuši zirgus pie žoga, viņi gāja iekšā plašajā sētā, kur mežsargi jau bija sarīkojuši solus sēdēšanai.
- Pieaugušie vēl sēd pie galdiem, bet mēs ejam sarīkot ugunskuru..
3.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
Piemēri«Agrāk mēs [jūrnieki] uzskatījām par savu goda pienākumu katrā ostā piedzerties, sarīkot traku kautiņu.»
- «Agrāk mēs [jūrnieki] uzskatījām par savu goda pienākumu katrā ostā piedzerties, sarīkot traku kautiņu.»
Avoti: 7-1. sējums