sarīkot
sarīkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek.
PiemēriSarīkot jubileju.
2.Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
PiemēriLīdz diviem viņš var drusku nogulēties. Guļu [guļas] vietu viņš pats sev sarīko. Galvu uz vecā polstētā krēsla, kājas uz diviem cietiem.
3.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
Piemēri«Agrāk mēs [jūrnieki] uzskatījām par savu goda pienākumu katrā ostā piedzerties, sarīkot traku kautiņu.»
Avoti: 7-1. sējums