sariet
sariet parasti 3. pers., -rej, pag. -rēja; trans.
1.Apriet, parasti stipri.
Piemēri..suns skrien ap Gaiļkalna skolu un modrīgi vēro katru, bet reti rej, jo nāk šurp daudzi un visus nevar ne sariet, ne pazīt.
- ..suns skrien ap Gaiļkalna skolu un modrīgi vēro katru, bet reti rej, jo nāk šurp daudzi un visus nevar ne sariet, ne pazīt.
2.apv. Sakost1. Sadzelt (1).
Piemēri..vilcene ar lielu niknumu metās savam tēviņam palīgā. Par abiem viņi uzmācīgo kausli [jauno vilku] drīz pieveica un nežēlīgi sarēja.
- ..vilcene ar lielu niknumu metās savam tēviņam palīgā. Par abiem viņi uzmācīgo kausli [jauno vilku] drīz pieveica un nežēlīgi sarēja.
- ..Bars lapseņu tam ceļā gadījies; Viss pūznis viņa zirgam uzkritis, Zirgs sariets mokās pakritis pie zemes..
- Bites ir viņu sarējušas.
Avoti: 7-1. sējums