sarīdīt
sarīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Rīdot padarīt (suni) niknu. Rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
PiemēriSarīdīju ciema suņus.
- Sarīdīju ciema suņus.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas naidīgas attiecības.
PiemēriEdvarts: Guste, Guste!... Saimi pret mani sarīdīt! To jau nu nepieļaušu!
- Edvarts: Guste, Guste!... Saimi pret mani sarīdīt! To jau nu nepieļaušu!
- ..«Dzimtenes Vēstnesis» cenšas nolīdzināt ar zemi opozīcijas laikrakstus un sarīdīt tos ar Raini un Aspaziju.
- Man viņš rādās iztapoņa un intrigants. Bail, ka drīzi vien viņa roku jutīsim visā kolektīvā. Sarīdīs citu pret citu, pienesīs Dzelvim tenkas...
Avoti: 7-1. sējums