sarīdīt
sarīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Rīdot padarīt (suni) niknu. Rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
PiemēriSarīdīju ciema suņus.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas naidīgas attiecības.
PiemēriEdvarts: Guste, Guste!... Saimi pret mani sarīdīt! To jau nu nepieļaušu!
Avoti: 7-1. sējums