sargs
sargs -a, v.
sardze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt.
PiemēriRūpnīcas sardze.
1.1.mil. Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
PiemēriIzlikt sargus.
Stabili vārdu savienojumiRobežu sargs.
1.2.pārn. Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
PiemēriMājup no robežas vakarā ziemu Aizauļo jātnieks pa puteni bargu, Sveicina līksmi no ciema uz ciemu Padomju ļaudis brīvības sargu.
1.3.Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
PiemēriUzticamā Marjas biedrene bija viņu [mīlētāju] sargs, kas vērīgām acīm raudzījās, lai nelūgti viesi netraucētu laimīgos.
1.4.Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
PiemēriSēta [mājai] apkārt, nikns suns par sargu, sāk, nenāc, kaimiņ, man tuvumā.
1.5.pārn. Tas (piemēram, parādība dabā), kura iedarbībā (kas) saglabājas.
PiemēriSmilšu sēre ir dzīvības sargs, tālais viļņlauzis sēklis uz muguras iznes cīņu ar gāzmām, notur vētras satrakotā ūdens postīgo tuvošanos.
2.Priekšmets, veidojums, ierīce (ķermeņa, tā daļas) aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
PiemēriCeļgalu sargi.
Stabili vārdu savienojumiKāju sargs. Saules sargs.
2.1.tehn. Ierīce, iekārta u. tml. (kā) nevēlama novēršanai (parasti kādā sistēmā).
Stabili vārdu savienojumiŠķēru sargs.
Stabili vārdu savienojumi(Brīvprātīgais) kārtības sargs. Sarga būda. Sarga eņģelis.
Avoti: 7-1. sējums