Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sargpostenis
sargpostenis -ņa, v.; mil.
Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
PiemēriLīcis izlīda rudzu lauka malā un pašķīra stiebrus. Pie kūtsgala stāvēja kāds vīrs ar automātu. Nevarēja būt šaubu, ka tas ir ienaidnieka sargpostenis.
Avoti: 7-1. sējums