Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saridāt
saridāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; apv.
1.Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
PiemēriNākotnes plāni ir tikpat daudzkrāsaini kā rajona galvenajam arhitektam.. uz galda saridātie rasējumi.
1.1.Sakopt, sakārtot.
PiemēriNokopušas [ēdnīcā] galdus un saridājušas traukus, meitenes jau posās promiešanai..
Avoti: 7-1. sējums