sariebt
sariebt -riebju, -rieb, -riebj, pag. -riebu; intrans.; sar.
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
Piemēri..Zvejnieku mocīja domas: kā viņš varētu vecim sariebt? Šo to izgudroja, bet vienmēr likās pārāk maz. Vajadzēja kaut ko tādu, ka viņš uz visiem laikiem atminētos, kas ir Zvejnieks..
Avoti: 7-1. sējums