pacilus
pacilus apst.
pacilu apst.; retāk
pacili apst.
1.Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
PiemēriTurēt kāju pacilus.
- Turēt kāju pacilus.
- ..Dābola klēts stāv pacilus no zemes, uz četriem milzīgiem stūrakmeņiem balstīta.
- Egles sakņu vairogam pāri pārkritusi, pacilus guļ caura apse.
1.1.Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
PiemēriJo.. mezglaināki, kūkumaināki, zaraināki koki, jo labāk - mitrais krāvums pārāk nesaguļas, turas pacilāk, vairāk pieejams vējiem.
- Jo.. mezglaināki, kūkumaināki, zaraināki koki, jo labāk - mitrais krāvums pārāk nesaguļas, turas pacilāk, vairāk pieejams vējiem.
- Sienu un malku arvien sakrauj pacilu, lai gaiss un vējš var piekļūt.
- Gaisa strūklu [žāvējot matus] virza iespējami tuvāk saknēm, tad mati stāvēs pacilus un izskatīsies kuplāki.
1.2.pareti Mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī.
PiemēriPauls un Līzbete, ko esat Tādi lepni staltkāji? Galvas pacilus vien nesat, Un tik augsti deguni!
- Pauls un Līzbete, ko esat Tādi lepni staltkāji? Galvas pacilus vien nesat, Un tik augsti deguni!
Avoti: 6-1. sējums