aizriebt
aizriebt -riebju, -rieb, -riebj, pag. -riebu; parasti saliktajos laikos; intrans.; sar.
Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
Piemēri..esmu gandrīz visiem aizriebis, nemeklēdams.. draudzības, bet sacīdams allaž un ikkatram, ko domāju..
- ..esmu gandrīz visiem aizriebis, nemeklēdams.. draudzības, bet sacīdams allaž un ikkatram, ko domāju..
- Paņemti [aizturēti] Jansons, Roziņš, Pelude un vesela virkne mazāk pazīstamu progresīvu cilvēku, arī tādi, kas tikai stiprāk aizriebuši Māmuļai [Rīgas latviešu biedrībai] un māmuļniekiem.
Avoti: 1. sējums