nodoties
nodoties -dodos, -dodies, -dodas, pag. -devos; refl.
1.Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
PiemēriNodoties zinātnei.
1.1.Pilnīgi ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
PiemēriNodoties savām bēdām.
1.2.Pilnīgi ļauties (piemēram, netikumam, vājībai).
Piemēri«..es gribētu zināt, kāpēc jūs, tāds jauns cilvēks, nododaties dzeršanai?»
2.novec. Izdoties2. Arī paveikties.
Piemēri«Ann, vai tad tev nekad neapskrien [neapskrienas] sirds, redzot mūsu kaimiņa laimi? ...Tam izaug rudzi, tam mieži, tam nododas lini..»
Avoti: 5. sējums