glaimot
glaimot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Sacīt glaimus.
Piemēri«..pēc izskata jūs katrs noturētu par pašu kundzi, to jūs varat man ticēt!» Sveķītis glaimoja kalponei..
2.parasti 3. pers. Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
PiemēriEs zinu, ka Robertam patīku. Agrāk tas man pat glaimoja, bet tagad - vienaldzīgi.
Stabili vārdu savienojumiJusties glaimotam.
Avoti: 3. sējums