nomaļš
nomaļš -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu).
PiemēriNomaļš zvejnieku ciems.
1.1.Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra, tāds, pa ko nenoris dzīva kustība (par ceļu).
PiemēriTas bija nomaļš ceļš, izbeidzās tepat pie skolas, un pa to brauca reti kāds.
1.2.Tāds, kur reti ir sastopami cilvēki (par attālu vietu).
PiemēriŠis Gaujas ieloks ir nomaļš, un staigātāji tur reti iegriežas..
1.3.Tāds, kas atrodas telpas, platības malējā daļā.
Piemēri..viņi iegāja kafejnīcā.. Viņi apsēdās pie kāda nomaļāka galdiņa, jo Milda savā noplukušajā katūna kleitiņa nejutās visai labi.
1.4.pārn. Tāds, kas aktīvi nepiedalās, neiesaistās darbībā, pasākumā. Nesabiedrisks.
Piemēri..viņš nekad nekļūs par nomaļu klusētāju.
Avoti: 5. sējums