Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
partikulārs
partikulārs -ais; s. -a, -ā
partikulāri apst.
Saistīts ar (kā) daļu, sastāvdaļu. Arī atsevišķs, nošķirts.
PiemēriFederatīvu valstu partikulārās tiesības.
Avoti: 6-1. sējums