partitūra
partitūra -as, s.; mūz.
Orķestrim, korim, ansamblim komponēta skaņdarba visu partiju kopējs fiksējums tā, lai vienlaicīgi izpildāmās notis atrastos uz vienas vertikāles.
PiemēriOrķestra partitūra.
- Orķestra partitūra.
- Kora partitūra.
- Operas partitūra.
- Jurjānu Andreja partitūras, jau ar pirmajām sākot, rāda, ka viņam piemita īsta orķestra komponista dotumi, spējas simfoniski domāt..
- Viņš [diriģents] samērā īsā laika posmā apguvis J. Ivanova.. Piecpadsmitās simfonijas partitūru..
- Pāvils iegrimis darbā. Viņš studē partitūru, tad sēstas pie klavierēm.
- pārn. Dekorācija dod iespēju lugas inscenētājam tēlaini risināt uzveduma vizuālo partitūru..
- pārn. ..[aktieris] mēģinājumu periodā gan fiksē savu varoņu ārējās uzvedības raksturu, taču neveido noteiktu žestu un kustību partitūru.
Avoti: 6-1. sējums