partneris
partneris -ra, v.
partnere -es, dsk. ģen -ru, s.
1.Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem. Viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
PiemēriUzvarēt savu partneri šaha spēlē.
1.1.Viens no diviem vai vairākiem māksliniekiem interpretētājiem, kuram ar tiem ir tieša sadarbība (izrādes, priekšnesuma laikā).
PiemēriMan [aktrisei] ir bijuši gadījumi, kad partneris, kurš uz skatuves jāmīl, dzīve nepavisam nav tuvs..
1.2.Vīrietis vai sieviete, ar kuru ir laulības attiecības, arī intīma tuvība.
PiemēriViena no pazīmēm, pēc kuras izvēlas laulības partneri, ir tā vecums.
1.3.zool. Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā.
PiemēriStarp monogāmajām ir tādas sugas, kurām pāri saglabājas līdz viena partnera bojā ejai, kā, piemēram, plēsīgie putni..
2.Tas (piemēram, valsts, uzņēmums, persona), ar kuru ir savstarpējas, piemēram, līguma, darījuma, attiecības.
PiemēriPar atteikšanos ratificēt līgumu.. ir jāpaziņo līguma partnerim (partneriem).
Avoti: 6-1. sējums