pārtrauktība
pārtrauktība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad (kā) uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir pārtraukumi, atstarpes.
PiemēriHēgelis pirmais norādīja, ka telpa un laiks ir pārtrauktības un nepārtrauktības vienība.
- Hēgelis pirmais norādīja, ka telpa un laiks ir pārtrauktības un nepārtrauktības vienība.
2.Stāvoklis, kad (kas) ir pārtraukts, sadalīts. Diskrētība (2).
Avoti: 6-1. sējums