pārtraukties parasti 3. pers., -traucas, pag. -traucās
Refl. → pārtraukt [1] (1). Tikt pārtrauktam.
PiemēriBioloģiskās norises pārtraucas.
Piemēri
Bioloģiskās norises pārtraucas.
Mūžīgā, jau gluži parastā pusbadā miršana pārtraucas, es nezinu, uz cik ilgu laiku. Man, kas biju ieradis dzīvot ar vara [naudas] gabaliņiem, nu uzreiz bija tik daudz zelta..