knubināt
knubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Knibināt.
PiemēriViņš cītīgi ar skaliņu knubina nagus.
- Viņš cītīgi ar skaliņu knubina nagus.
- «Sakreņķējos ar tiem krēsliem,» Ilma atsaka, cītīgi knubinādama no pudeles nost vecu etiķeti, «būšu laikam pernicas vietā piejaukusi kādu vecu eļļu.»
- ..zirgs mierīgi knubina sienu.
- Tu tik knubini ar priekšzobiem.
1.1.Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
Avoti: 4. sējums