brāzma
brāzma -as, s.
1.Spēcīga (piemēram, vēja, lietus) plūsma, uzplūdums.
PiemēriSpēja vētras brāzma.
- Spēja vētras brāzma.
- Puteņa brāzma.
- Vēja brāzma iecirtās Vitālijam krūtīs, raustīja matus, nemīlīgi taustījās aiz apkakles.
- Vienā mirklī lietus brāzma tos [zēnus] izmērcē slapjus līdz ādai.
- Vairīdams seju no asā sniega brāzmām, kas brīžiem cirta kā krusa vai atkal laidās gar zemi no dzirnavu puses kā smalki milti, Strautiņš iebrauca muižas bērzu alejā.
1.1.pārn. Strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
PiemēriKauju brāzma.
- Kauju brāzma.
- Kad dzimtenes āres pāršalc revolūcijas brāzmas, māksliniekam trūkst drosmes iekļauties tajās.
- To apslēpto, iekšējo [citos cilvēkos] viņi ieraudzīja tikai tad, kad dzīves brāzmas tos ierāva savās vērpetēs un padarīja par kāda neikdienišķa notikuma līdzdalībniekiem.
1.2.pārn. Pēkšņa un spēcīga (pārdzīvojuma) izpausme.
PiemēriViļņo nu [svētkos] karogu jūra, un gaviļu brāzma nu šalko..
- Viļņo nu [svētkos] karogu jūra, un gaviļu brāzma nu šalko..
- ..dejojumu pavada īstas aplausu brāzmas.
Avoti: 2. sējums