Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neapnīkstošs
neapnīkstošs -ais; s. -a, -ā
neapnīkstoši apst.
1.Nol. divd. → apnikt.
2.Tāds, par ko nezūd interese, patika.
PiemēriNeapnīkstošs darbs.
Avoti: 5. sējums