neapnīkstošs
neapnīkstošs -ais; s. -a, -ā
neapnīkstoši apst.
1.Nol. divd. → apnikt.
2.Tāds, par ko nezūd interese, patika.
PiemēriNeapnīkstošs darbs.
- Neapnīkstošs darbs.
- ..Agnese tagad dienās strādāja kopā ar Līzi un klausījās neapnīkstošajos stāstos par piektā gada notikumiem..
- Linards mācījās par celtnieku.. Ar māsu viņam tomēr bija daudz neapnīkstošu valodu.
Avoti: 5. sējums