trums
trums -a, v.; novec.
1.Augonis.
PiemēriViņš atradās.. tuvumā, kad operētāju naži grieza mātes miesu, un pats pussastindzis cieti pavēlēja, lai tik vien dziļāk griež, ka ļaunais trums vairs nevarētu tālāk iet.
1.1.pārn. Netikums. Ļoti negatīva parādība (parasti sabiedrībā).
PiemēriEs biju izšķērdētājs, augļotājs, vekseļu viltotājs, krāpnieks un varas pārkāpējs. Visi trumi bij manī ņēmuši mājvietu.
Avoti: 7-2. sējums