strofika
strofika -as, s.
1.parasti vsk. Poētikas nozare, kas pētī pantu un dzejoļu formu ritmiski intonatīvo uzbūvi un izmantojumu.
2.literat. Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos.
PiemēriBagāta un daudzveidīga Ausekļa strofika. Te sastopam gan parastās kvartas («Tautai»), gan sekstīnas («Bizmaņu draugu dziesma»), heksametra..
Avoti: 7-2. sējums