Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
humors
humors -a, v.
1.Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
PiemēriLabsirdīgs humors.
  • Labsirdīgs humors.
  • Humora dzirksts.
  • Humora izjūta.
  • Cilvēks ar humoru.
  • Bez jautrības uz kuģa nepaiet neviena diena. Zvejas vīru humoru netraucē ne vētra, ne arī nemīlīgs laiks.
  • Bērni savu audzinātāju mīlēja, it sevišķi viņa jaukā humora dēļ.
  • Zaumanis stāsta dažādus notikumus un anekdotes - grūti atšķirt patiesību no izdomātā, bet viņš visu prot pateikt ar humoru, un mēs smejamies.
Stabili vārdu savienojumiKarātavu humors.
  • Karātavu humors sar.iron. Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
2.Komiskais (parasti mākslas darbā). Komiska situācija, notikums.
PiemēriTautas pasaku un sakāmvārdu humors
  • Tautas pasaku un sakāmvārdu humors
Avoti: 3. sējums