simfoniķis
simfoniķis -ķa, v.
simfoniķe -es, dsk. ģen. -ku, s.
Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
PiemēriPašos pamatos savā muzikālajā domāšanā būdams simfoniķis, Jānis Mediņš arī vokālās partijas nereti veidojis visai sarežģītā intonatīvā valodā, ar plašu izteiksmi.
Avoti: 7-1. sējums