katastrofa
katastrofa -as, s.
1.Pēkšņa, liela (dabas parādības izraisīta) nelaime, posts.
PiemēriKopš seniem laikiem cilvēks plūdus uzskatījis par visbriesmīgāko dabas katastrofu.
- Kopš seniem laikiem cilvēks plūdus uzskatījis par visbriesmīgāko dabas katastrofu.
1.1.Pēkšņa (mašīnas vai transportlīdzekļa) sabojāšanās ar smagām sekām. Arī avārija.
PiemēriLidmašīnas katastrofa.
- Lidmašīnas katastrofa.
- Laikrakstos bieži raksta par kuģu saskriešanos naktīs, par drausmīgām katastrofām uz jūras.
- Varbūt ceļā gadījusies katastrofa? Nakts no svētdienas uz pirmdienu bija miglaina.
2.Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
PiemēriCilvēku dzīvi satricinājusi tāda katastrofa kā karš..
- Cilvēku dzīvi satricinājusi tāda katastrofa kā karš..
- Romāna beigās autors noved varoni pie katastrofas: Laukmali no darba atbrīvo, viņš arī pats saprot, cik tālu aizgājis neceļos ar savu dzīvi, ar savu darbu.
2.1.Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās. Arī bojāeja.
PiemēriKaut arī operācija izdevās labi, ik mirkli varēja notikt katastrofa. Četrdesmit dienas slimniece atradās bez samaņas.
- Kaut arī operācija izdevās labi, ik mirkli varēja notikt katastrofa. Četrdesmit dienas slimniece atradās bez samaņas.
Avoti: 4. sējums