Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
katapultēt
katapultēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; tehn.
1.Palaist ar katapultu (piemēram, lidaparātu, torpēdu).
PiemēriKatapultēt raķeti.
2.Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
Avoti: 4. sējums