katastrofa
katastrofa -as, s.
1.Pēkšņa, liela (dabas parādības izraisīta) nelaime, posts.
PiemēriKopš seniem laikiem cilvēks plūdus uzskatījis par visbriesmīgāko dabas katastrofu.
1.1.Pēkšņa (mašīnas vai transportlīdzekļa) sabojāšanās ar smagām sekām. Arī avārija.
PiemēriLidmašīnas katastrofa.
2.Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
PiemēriCilvēku dzīvi satricinājusi tāda katastrofa kā karš..
2.1.Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās. Arī bojāeja.
PiemēriKaut arī operācija izdevās labi, ik mirkli varēja notikt katastrofa. Četrdesmit dienas slimniece atradās bez samaņas.
Avoti: 4. sējums