Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
katars
katars -a, v.; med.
1.Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
PiemēriAkūts katars.
2.Katarāls iekaisums.
Piemēri«Ko tu vari ēst?» Marta apjautājās, jo zināja, ka Jānim sācies kuņģa katars.
Avoti: 4. sējums