Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
anahronisms
anahronisms -a, v.
1.parasti vsk. Viena vēsturiska laikmeta notikumu, parādību u. tml. kļūdaina attiecināšana uz citu laikmetu.
PiemēriVienīgi atsevišķos gadījumos [Aristofana komēdiju] tulkotāja lietotie vārdi neatbilst oriģināla vienkāršās sarunu valodas kolorītam un izjūtami kā anahronisms, modernizācija (piemēram, sinekūra, metafiziskās sfēras, privāti).
2.Novecojusi parādība, pagātnes palieka.
PiemēriDzīve nestāv uz vietas. Un tas, kas vakar šķita tāls sapnis, šodien pārvērties īstenībā, bet rīt kļūs par anahronismu.
Avoti: 1. sējums