dialektiķis
dialektiķis -ķa, v.
dialektiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska. Dialektikas (2) piekritējs.
PiemēriMarksistam - dialektiķim, kas visu paradis skatīt vēsturiskā attīstībā, tā [estētisko kritēriju nomaiņa] ir gluži saprotama parādība.
Avoti: 2. sējums