dialektisms
dialektisms -a, v.; val.
Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam (vai dialektiem).
PiemēriGramatiski dialektismi.
- Gramatiski dialektismi.
- Rakstnieki diezgan bieži savos darbos lieto dialektismus, tas ir, valodas elementus, kas ņemti no izloksnēm... Parasti ir leksiski dialektismi jeb apvidvārdi.
- Vecākās paaudzes rakstnieku darbos un sarunvalodā senākās vienskaitļa instrumentāla formas «manim», «tevim», arī «sevim» sastopam diezgan bieži arī kā datīvus.. No mūsdienu literārās valodas viedokļa šāds datīvs uzskatāms par dialektismu.
- Tātad mūsdienu literatūrā dialektismi kalpo galvenokārt tikai kā iespējamo sinonīmu rezerve un kā apvidus kolorīta radīšanai noderīgs stilizācijas un personu portretēšanas materiāls.
Avoti: 2. sējums