Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dialektisks
dialektisks -ais; s. -a, -ā
dialektiski apst.
1.Tāds, kam raksturīga attīstība pretstatu cīņā, iekšējo pretrunu pārvarēšana.
PiemēriPersonības dialektiska izaugsme.
  • Personības dialektiska izaugsme.
  • ..attīstības process norit dialektiski - apkarojot un atmetot dzīvē un cilvēkā visu novecojušos un traucējošo un piesavinot jauno..
  • Dialektiska doma ir daudzu Raiņa dramatisko darbu pamatā. Šajā sakarā vispirms minama luga «Uguns un nakts» ar raksturīgo augšupejošo «lokveida» attīstību.
  • Tā ir dialektiska parādība: tiklīdz cilvēks pārstāj cīnīties, meklēt, augt, viņš sāk slīdēt rutīnā, kas ar laiku pāraug inertumā, vienaldzībā, slinkumā..
2.filoz. Saistīts ar dialektiku (2), tai raksturīgs.
PiemēriDialektiskais pasaules uzskats.
  • Dialektiskais pasaules uzskats.
  • Metafiziskais materiālisms, kas arī atzīst telpas un laika objektīvo raksturu, māca, ka tie ir divas patstāvīgas un no matērijas neatkarīgas esamības. Dialektiskais materiālisms aplūko telpu un laiku vienībā ar matēriju.
Stabili vārdu savienojumiDialektiskais materiālisms. Dialektiskā metode.
Avoti: 2. sējums