dialektiķis
dialektiķis -ķa, v.
dialektiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska. Dialektikas (2) piekritējs.
PiemēriMarksistam - dialektiķim, kas visu paradis skatīt vēsturiskā attīstībā, tā [estētisko kritēriju nomaiņa] ir gluži saprotama parādība.
- Marksistam - dialektiķim, kas visu paradis skatīt vēsturiskā attīstībā, tā [estētisko kritēriju nomaiņa] ir gluži saprotama parādība.
- Kaut gan senie grieķi bija ģeniāli dialektiķi, viņi nespēja atklāt telpas un laika dialektiku, pārtrauktības un nepārtrauktības vienību. Tomēr viņi nojauta, ka telpas un laika īpašības ir atkarīgas no matērijas un kustības.
Avoti: 2. sējums