dialekts
dialekts -a, v.; val.
1.Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
PiemēriTeritoriālais dialekts.
2.Valodas paveids, kas raksturīgs kādai sociālajai grupai.
PiemēriValodu, kas ar dažām īpatnībām, galvenokārt leksikā un frazeoloģijā, ir raksturīga kādai sociālai ļaužu grupai, mēdz saukt par sociālo jeb šķiru dialektu.
Avoti: 2. sējums