dialogs
dialogs -a, v.
1.Saruna starp divām personām.
Piemēri«Atvainojiet,» sacīja jaunā sieviete, «desmitā vieta [vagonā], tā laikam ir te?» - «Jā,» es atbildēju, «desmitā vieta ir te.» Pēc šī īsā dialoga mūsu saruna pārtrūka..
- «Atvainojiet,» sacīja jaunā sieviete, «desmitā vieta [vagonā], tā laikam ir te?» - «Jā,» es atbildēju, «desmitā vieta ir te.» Pēc šī īsā dialoga mūsu saruna pārtrūka..
1.1.literat. Saruna starp divām personām daiļdarbā.
PiemēriDinamisks dialogs lugas pēdējā cēlienā.
- Dinamisks dialogs lugas pēdējā cēlienā.
- Tā kā novelēs spraiga darbība, kas bieži rit dialogu formā, tad tās vieglāk dramatizējamas nekā stāsti..
- ..[rakstnieka] dialogā runā pati dzīve, vai nu tā būtu Ojāra un Antras saruna par Gauju pavasarī, par ledus iešanu un plostiem, vai zēnu saruna kopmītnē par labāko specialitāti.
- Šais sarunās [romānā], kas izvēršas par ļoti asiem dialogiem, īstām vārdu divkaujām, pretinieki it kā tausta viens otru ar vārdiem, meklē otra vājās puses.
2.Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
PiemēriFilozofiskie dialogi.
- Filozofiskie dialogi.
- Kāpēc gan neizmantot tādu kritikas žanru kā polemizējošs dialogs jeb hipotētiska saruna ar iedomātu pretinieku, kāda zināma viedokļa «prototipu»?
- Jaunākajā dzejā biežāk sāk izmantot dažādus retoriskā stila paņēmienus... bieži sastopam veselus dzejoļus retoriska monologa vai dialoga formā.
3.mūz. Divu frāžu mija, kad tās it kā atbild viena otrai.
PiemēriViņš [komponists] attīsta īpatnēju operas duetu formu, rakstot tos kā lielus, plaši attīstītus dialogus.
- Viņš [komponists] attīsta īpatnēju operas duetu formu, rakstot tos kā lielus, plaši attīstītus dialogus.
Avoti: 2. sējums