nejaucība
nejaucība -as, s.
1.Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs. Tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
PiemēriJo garāka spalva [lauku suņiem], jo vairāk dažādu pogaļu un visu citu nejaucību viņi spiesti tajā savākt.
- Jo garāka spalva [lauku suņiem], jo vairāk dažādu pogaļu un visu citu nejaucību viņi spiesti tajā savākt.
- ..kāpnēs ne visi uzvedas priekšzīmīgi. Tur izsmēķis, tur konfekšu papīriņš, tur cita nejaucība nomesta.
- Viena liela nejaucība mūs nomoka ikdien. Līdz pat šai dienai Orlova iela ir līdzīga sliktākajiem lauku ceļiem.
1.1.Nejauks notikums, gadījums. Nejauka, negodīga rīcība.
PiemēriTā nejaucība nu bija notikusi, viņa draugs bija nācis.., bet atradis durvis aizslēgtas.
- Tā nejaucība nu bija notikusi, viņa draugs bija nācis.., bet atradis durvis aizslēgtas.
- Neba maz visādu nejaucību pasaulē bija redzējušas viņas acis, bet, ka divi jauni cilvēki un jo sevišķi māte tā var noniecināt bērnus, to nevarēja ar mierīgu prātu noklausīties.
1.2.parasti dsk. Rupji, nepieklājīgi vārdi, izteikumi.
PiemēriSarunāt visādas nejaucības.
- Sarunāt visādas nejaucības.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nejauks3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Jūsu stāstā [«Mērnieku laiki»] mūsu dzīves nejaucība un cilvēku tumsonība aprakstīta ar briesmīgu patiesīgumu.» [Saka A. Pumpurs.]
- «Jūsu stāstā [«Mērnieku laiki»] mūsu dzīves nejaucība un cilvēku tumsonība aprakstīta ar briesmīgu patiesīgumu.» [Saka A. Pumpurs.]
- ..tūliņ es visā pilnībā izjutu stāvokļa nejaucību. «Tā taču ir bēru apgānīšana,» galvā paplaiksnīja skaudra doma.
Avoti: 5. sējums