diena
diena -as, s.
1.Laika posms no saules lēkta līdz rietam, no rīta līdz vakaram.
PiemēriĪsa ziemas diena.
- Īsa ziemas diena.
- Saulaina diena.
- Diena aust.
- Dienas garums.
- Dienas vidus.
- Dienas tveice.
- Ierasties pulksten divos dienā.
- Pa dienu lija.
- Strādāt dienām un naktīm (arī dienu un nakti).
- Kāda diena! Saulē snauž dzeltējošie bērzi, un gaiss tik dzidrs..
- Drīz vien dziedāja gaiļi, un bija par jaunu jāceļas un jāsāk visas dienas gaitas..
- Kauja sākās pulksten desmitos rītā un ilga visu dienu. Pret vakaru partizāniem.. izdevās izlauzties no ielenkuma.
- Augu dienu - no agra rīta līdz vēlai vakara stundai - logu rūtis un namu fasādes drebināja tramvaju dārdi..
- «..to bērnu velti mērcēt caurām dienām [ganos].»
- ..dienas gaismas spuldze rada mājīgumu.
- Vietējais un vispārējais dienas gaismas apgaismojums [rūpnīcā] nodrošina 575 luksus.
- Pamodos jau lielā dienā. Saules bija pilna istaba.
- Agri no rīta, bez dienas, ienāk saimniece mūsu istabā..
- «..rīt pie dienas vedīšu Jancīti projām pie mātes ..»
Stabili vārdu savienojumiBalta diena. Bez dienas.
- Balta diena — Saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ir iestājusies diena.
- Bez dienas novec. — Ļoti agri, pirms saules lēkta.
- Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) idioma — Atklāt, darīt zināmu.
- Dienas gaisma — Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
- Dienas gaismas spuldze — Dienasgaismas spuldze.
- Gaišā dienas laikā idioma — Klaji, atklāti, neslēpjoties.
- Gaišs kā dienā — Ļoti gaišs.
- Ieraudzīt dienas gaismu (arī dienasgaismu) idioma — 1. Piedzimt.2. Tikt publicētam (par grāmatu, rakstu u. tml.). Tikt realizētam (piemēram, par lēmumu).
- Kā diena pret nakti idioma — Saka par krasiem pretstatiem.
- Liela diena — Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- Nākt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) idioma — Kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
- Pie dienas novec. — Laikā, kad saule jau uzlēkusi.
- Polārā diena — Laika posms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet.
- Rīt(ā) arī ir diena idioma — Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- Skaidrs kā diena idioma — Saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
- Vilkt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) sar. — Atmaskot.
1.1.akuz.: dienu, apst. nozīmē Šajā laika posmā.
Piemēri..laiks turējās silts un bez vēja, rasa nenokrita ne dienu, ne nakti, jābaidās, ka rudziem nepiemetas rūsa.
- ..laiks turējās silts un bez vēja, rasa nenokrita ne dienu, ne nakti, jābaidās, ka rudziem nepiemetas rūsa.
- Dienu saule mazgāja mani zeltā; naktī zvaigznes rādīja man ceļu.
1.2.ģen.: dienas, adj. nozīmē Tāds, kas notiek, darbojas šajā laika posmā.
PiemēriDienas izrāde.
- Dienas izrāde.
- Dienas stacionārs.
- Mācību priekšmetu metodika dienas un vakarskolās ievērojami atšķirīga..
- Ir pierādīts, ka no fizioloģiskā un ražošanas viedokļa vislabākā ir dienas (rīta) maiņa.
2.Diennakts, arī kāda diennakts daļa.
PiemēriAtpūsties dažas dienas.
- Atpūsties dažas dienas.
- Ierasties pēc pāris dienām.
- Paziņot dienu iepriekš.
- Divu dienu darbs.
- Pelnīt piecus rubļus dienā.
- Tikai viena diena bija pavadīta ārpus skolas. Taču dzīve šajās divdesmit četrās stundās nestāvēja uz vietas..
- Jūra [jūnijā] bija vētraina, kuģi dienām nostāvēja ostā..
- Tūliņ pēc Jaungada 1922. g. sākās steidzīga gatavošanās jauna dienas laikraksta «Vārds» izdošanai.
- ..vasarājs tapa no dienas dienā dzeltenāks.
- Dienu no dienas viņš [ārsts] novēroja bērnus, krāja materiālu, izdarīja simtiem analīžu un eksperimentu.
- Viņam smagi dienu dienā lūkoties Lidai [sievai] sejā. Kādreiz Jorenam bija daudz ko stāstīt pēc darba, tagad viņš vairs nezina, ko runāt.
- Bet labuma nekāda zāles nedarīja: Andžēna soļi.. kļuva jo dienas jo stīvāki, nedrošāki..
- ..dienas strādnieki mitinājās pirtij piebūvētā istabiņā.
Stabili vārdu savienojumiDienas alga. Dienas avīze (arī laikraksts).
- Dienas alga — Alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
- Dienas avīze (arī laikraksts) — Avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu.
- Dienas darbs — Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
- Dienas nauda — Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
- Dienas režīms — Nodarbību sadale visai diennaktij.
- Dienas strādnieks — Cilvēks, kas strādā dienas darbu.
- Dzīvot vienai dienai idioma — Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
- Jo dienas jo — Ar katru dienu.
- Kādā jaukā dienā, arī kādu jauku (retāk baltu) dienu idioma — Reiz negaidot, pēkšņi.
- Līdz šai baltai dienai idioma — Līdz šodienai, līdz šim laikam.
- No dienas dienā, arī dienu no dienas, arī dienu pēc dienas, arī dienu dienā — Katru dienu. Nepārtraukti, pastāvīgi.
- Šajās dienās — 1. Kādā no tuvākajām dienām.2. Kādā no tikko pagājušajām dienām.
- Šo baltu (retāk balto) dienu idioma — Tagadējos laikos, mūsdienās.
- Vienas dienas saimnieks idioma — Slikts, bezatbildīgs saimniekotājs.
2.1.Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
PiemēriVēlēšanu diena.
- Vēlēšanu diena.
- Kāzu diena.
- Talkas diena.
- Tiesas diena.
- Ganu diena.
- Algas diena.
- Sanitārā diena.
- Pašreiz rūjienieši cītīgi skandina dziesmas. Pie durvīm rajona dziesmu diena.
- «..šodien laba veļas diena: saule un vējš. Ātri izžūs.»
- Ar mazāko [laivu] Lazdas tēvs ceļ cilvēkus pāri un pelnās..; ar lielāko ceļ tirgus dienās lopus.
Stabili vārdu savienojumiAtpūtas diena. Atslodzes diena.
- Atpūtas diena — Noteikta diena nedēļā, kas paredzēta strādājošo atpūtai.
- Atslodzes diena — Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
- Atvērto durvju diena — Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Darba diena — 1. Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).2. Darbdiena (1).
- Deramā diena vēst. — Deramdiena.
- Izejamā diena — Brīvdiena.
- Pastarā diena rel. — Pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
2.2.Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa.
PiemēriKas šodien par dienu? Kurā dienā būs sēde?
- Kas šodien par dienu? Kurā dienā būs sēde?
3.Datums.
PiemēriNoteikt izbraukšanas dienu.
- Noteikt izbraukšanas dienu.
- ..stāsts iesākas ļoti nozīmīgā dienā. Ir tūkstoš deviņi simti piecdesmit devītā gada sestais novembris.
- Tai dienā, datumu atceros vēl šodien, tas bija 24. novembrī, vēl tikai trīsdesmit gadus vecs,.. es sēdēju savā kabinetā.
- ..noteiktā dienā un stundā man burtus vajadzēja nodot cilvēkam no pagrīdes tipogrāfijas.
3.1.Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.
PiemēriDarbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
- Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
- Starptautiskā sieviešu diena.
- PSRS Konstitūcijas diena.
- Preses diena.
- Kosmonautikas diena.
4.tikai dsk. Ilgāks laika posms.
PiemēriCīņu dienas.
- Cīņu dienas.
- Bēdu dienas.
- Piedzīvot labākas dienas.
- Atcerēties seno dienu notikumus.
- Bet kālab Gatviņam vecuma dienās vēl vajadzēja tik grūti strādāt un pūlēties? Vai tad viņš pa visu garo, sviedru pilno mūžu nebija varējis sev sapelnīt kumosu vecuma dienām?
- Pēc pavasara streika viņš bija padzīts no darba fabrikā un tagad pārdzīvoja grūtas dienas. Izskatījās stipri novājējis..
- «..Tu domā, tā notika vienīgi vecos laikos un mūsu dienās vairs negadās?»
Stabili vārdu savienojumiBērnu (arī bērna) dienas. Jaunās dienas.
- Bērnu (arī bērna) dienas — Bērnība.
- Jaunās dienas — Jaunība.
- Meitas (arī puiša) dienas — Jaunība, laiks, kad nav vēl apprecējusies (apprecējies).
- Mežu un dārzu dienas — Laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
- Mūsu dienās — Tagadējos laikos, mūsdienās.
- No mazām dienām — No agras bērnības.
- Putnu dienas — Laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
- Suņu dienas novec. — Vasaras brīvdienas.
4.1.Dzīve, mūžs.
PiemēriGausi iet manas dienas.
- Gausi iet manas dienas.
- Guļu uz netīras grīdas, mēteli zem galvas [cietumā]..
- Novēlam tam laipnas dienas, Nenīcīgu jaunību..
- ..Tās cietuma sienas, Tanīs tev jāvada savas dienas.
4.2.dsk. lok.: dienās, apst. nozīmē Ar laiku, pēc gadiem.
Piemēri«Kas to būtu domājis, ka no šī mazā ūdensvīra [ūdensnesēja] dienās iznāks tik varens zēns!» bieži brīnījās Maksiļo tēva vecais draugs..
- «Kas to būtu domājis, ka no šī mazā ūdensvīra [ūdensnesēja] dienās iznāks tik varens zēns!» bieži brīnījās Maksiļo tēva vecais draugs..
- Daudzas no viņām dienās var izaugt par spējīgām padomju sportistēm..
Stabili vārdu savienojumiBaltas dienas. Būt dienas kārtībā. Dienas ir skaitītas. Dienas kārtība. Dienas varonis.
- Baltas dienas idioma — Laimīgas dienas, laimīgs mūža posms.
- Būt dienas kārtībāsar. — Būt aktuālam.
- Dienas ir skaitītas idioma — Saka, ja gaidāma drīza nāve. Saka, ja gaidāma (kā) bojā eja.
- Dienas kārtībasar. — Darba gaita.
- Dienas varonis idioma — Cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
- Dienu mūžunovec. — 1. Vienmēr, pastāvīgi.2. Savienojumā ar noliegtu verbu: nekad.
- Dzimšanas diena — 1. Diena, kad (kāds) ir piedzimis.2. Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
- Garā dienasar. — Saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.
- Izstrādes diena — Darba uzskaites vienība (kolhozos līdz 1960. gadam).
- Jurģu (arī Jura) dienavēst. — 1. 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka.2. Diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu.
- Labas dienas, arī laba dienanovec. — Sveiciens. Sveicinājums «labdien!».
- Melna diena idioma — Ļoti neveiksmīga diena.
- Nebaltas dienas idioma — Nelaimīgas dienas, nelaimīgs mūža posms.
- Vieglas dienas idioma — Viegla dzīve, labi dzīves apstākļi.
- Vilkt (savas) dienas idioma — Dzīvot nožēlojamu dzīvi.
- Zaļas dienas, arī zaļa diena idioma — Labas, bezrūpīgas dienas, laba, bezrūpīga dzīve.
Avoti: 2. sējums