Paplašinātā meklēšana

Meklējam diena.

Atrasts vārdos (68):

Atrasts vārdu savienojumos (146):

Atrasts skaidrojumos (440):

gads 12 mēnešu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
Kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
Kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
sfigmomsnometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
manometrs Aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai.
vakuummetrs Aparāts retināto gāzu pilnā spiediena mērīšanai.
spiedapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu. Spiedienapstrāde.
kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
sfigmomanometrija Arteriālā asinsspiediena mērīšana ar sfigmomanometru.
pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbībās, kas atšķiras no ikdienas darba.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
brīvpusdienas Bezmaksas pusdienas.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
Izejamā diena Brīvdiena.
Suņu dienas Brīvdienas.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
berzties Būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā.
migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
dzimumdiena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja. Dzimšanas diena.
Dienas strādnieks Cilvēks, kas strādā dienas darbu.
Dienas strādnieks Cilvēks, kas strādā dienas darbu.
lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
pasvētdiena Daļēji brīva, parasti svētku, diena.
pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai. Pusdienas pārtraukums.
maijs Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
darbadiena Darbdiena (1).
Darba diena Darbdiena (1).
Darba diena Darbdiena (1).
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu. Šādu darbību, pasākumu kopums.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
dieniņa Dem. --> diena.
Deramā diena Deramdiena.
Deramā diena Deramdiena.
mīkūna Deramdiena. Darbavietas maiņas diena.
parīt Dienā pēc rītdienas.
parīts Diena pēc rītdienas. Parītdiena.
parītdiena Diena pēc rītdienas. Parīts.
rītdiena Diena pēc šodienas.
rīt Dienā pēc šodienas.
rītdien Dienā pēc šodienas. Rīt [2].
vakardiena Diena pirms šodienas. Iepriekšējā diena.
vakar Dienā pirms šodienas. Iepriekšējā dienā.
vakardien Dienā pirms šodienas. Vakar (1).
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
ganudiena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt. Ganu diena.
svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības. Svinama diena.
Vārda diena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds. Attiecīgā gadadiena.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds. Attiecīgā godadiena.
darbdiena Diena, kas nav svētdiena vai svētku diena.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
pusdienlaiks Dienas vidus. Pusdiena [1] (1).
diendienīgs Diendienas.
darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā). Darba diena.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
šūpuļsvētki Dzimšanas diena.
Goda diena Dzimšanas diena. Vārda diena. Jubilejas diena.
mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras galvenais elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml.).
Pusdienas reize Ēdienreize dienas vidū.
pusdienas Ēdienreize dienas vidū.
pusdienas Ēdiens ēdienreizei dienas vidū.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
piekoda Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam.
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
pusdienot Ēst pusdienas.
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena. Ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
Uztura režīms Ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums. Arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
Vecgada vakars Gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars.
jaungads Gada pirmā diena. Gada sākums.
gadskārta Gadadiena.
jubileja Gadadiena. Šādas dienas svinēšana.
dakšiņa Gaida piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
Relatīvais mitrums Gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienas gaisma.
Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
adīt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašām adatām saistot to ciešos valdziņos.
tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu saistot to ciešos valdziņos.
korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
Baktericīdā lampa Gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai).
parciālspiediens Gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa dotā gāze.
amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.
uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
vakarrīt Iepriekšējās, pagājušās dienas rītā.
vakarrīts Iepriekšējās, pagājušās dienas rīts.
vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā.
vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
meteorogrāfs Ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai.
multiplikators Ierīce kāda mehānisma darbības kāpināšanai. Ierīce hidrauliskajā presē ieplūstošā šķidruma spiediena kāpināšanai, neizmantojot papildsūkņus.
diferenciālmanometrs Ierīce spiediena starpības mērīšanai dažādos aparātos.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi).
iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
Metamorfizētie ieži Ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem.
darbdiena Ikdiena.
valks Ikdienai paredzētais (parasti apģērbs).
sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā. Ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
tonometrs Instruments acs iekšējā spiediena un acs ābola elastīguma mērīšanai.
darbdiena Intensīva darba cēliens (parasti dienas daļa). Arī darbadiena (1).
Darba vingrošana Īpaši vingrojumi darba dienas režīmā, lai uzlabotu darbaļaužu veselību, paaugstinātu darbaspējas.
virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, sprieguma sajūtu (par fizioloģisku stāvokli).
Kāpt kaklā Izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
Kāpt kaklā Izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
Sažņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi Izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, metālkeramika.
metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, pulvermetalurģija.
darbadiena Izstrādes diena.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
ielocījums Izšuvumu tehnika, kurā pavediena pārstaipu garums ir dažāds.
Noplēšamais kalendārs Kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas.
barokamera Kamera, kurā iespējams radīt tādu gaisa spiedienu, kas atbilst spiedienam dažādā augstumā no zemes.
iekāre Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
kārums Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
Sadzīves komēdija Komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
Sadzīves komēdijas Komēdijas, kuru darbība risinās ikdienas apstākļos un kuru konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana. Šīs sektas locekli.
adventisti Kristiešu sektas, kas sludina pastardienas atnākšanu. Šo sektu locekļi.
pavards Kurināmā iekārta, parasti ēdiena gatavošanai.
krāsns Kurināmā ierīce ēdiena gatavošanai (parasti cepšanai tās iekšienē).
Zaļas dienas, arī zaļa diena Labas, bezrūpīgas dienas, laba, bezrūpīga dzīve.
Zaļas dienas, arī zaļa diena Labas, bezrūpīgas dienas, laba, bezrūpīga dzīve.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada. Šāds laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai). Septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
rītā Laikposmā aptuveni ap saules lēktu. Laikposmā aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs.
rīts Laikposms aptuveni ap saules lēktu. Laikposms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu. Laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
pēcpusdiena Laikposms no pusdienas līdz vakaram.
priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
pusdienlaiks Laiks (dienas vidū), kad parasti ēd pusdienas.
baznīclaiks Laiks (parasti svētdienas priekšpusdienā), kad baznīcā notiek dievkalpojums.
darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē). Darbadienas (1) ilgums.
Baltas dienas Laimīgas dienas Laimīgs mūža posms.
Baltas dienas Laimīgas dienas, laimīgs mūža posms.
deramdiena Laukstrādnieku līgšanas diena.
Līdz šai baltai dienai Līdz šodienai, līdz šim laikam.
Līdz šai baltai dienai Līdz šodienai, līdz šim laikam.
pavārnīca Liela (parasti koka) karote ēdiena maisīšanai, smelšanai.
Oktobra svētki Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadiena, ko svin 7. novembrī (25. oktobrī pēc vecā stila).
Zāļu diena Līgo diena, retāk diena pirms Līgo dienas.
izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
Melna diena Ļoti neveiksmīga diena.
Melnā diena Ļoti neveiksmīga diena.
mežģīnes Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
mājlietas Mājas ikdienas dzīvē, mājas sadzīvē nepieciešamie priekšmeti.
mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai.
iedzīve Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā.
pakust Mazliet, daļēji izkust (siltuma un spiediena iedarbībā).
tonometrija Metode acs iekšējā spiediena un acs ābola elastīguma mērīšanai.
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
Mūsu laiki (arī laiks), arī tagadējie laiki Mūsdienas.
Mūsu dienas, arī mūsu laiki (arī laiks), arī tagadējie laiki Mūsdienas.
Tagadējie laiki, arī mūsu laiki (arī laiks) Mūsdienas.
Septītās dienas adventisti Mūsdienu adventisma galvenā virziena pārstāvji, kam raksturīga sestdienas svinēšana.
atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta. Neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
Otrā rītā Nākamās dienas rītā.
Otrā vakarā Nākamās dienas vakarā.
rītvakar Nākamās dienas vakarā.
rītvakars Nākamās dienas vakars.
pastarnakts Nakts pirms pastardienas.
Dienas nauda Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
Dienas nauda Nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
uzstrēbt Nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena).
ceturtdiena Nedēļas ceturtā diena (skaitot no pirmdienas).
otrdiena Nedēļas otrā diena (skaitot no pirmdienas).
piektdiena Nedēļas piektā diena (skaitot no pirmdienas).
pirmdiena Nedēļas pirmā diena.
sabats Nedēļas septītā diena (sestdiena), kas Vecajā derībā ir noteikta atpūtai.
svētdiena Nedēļas septītā diena, vispārēja atpūtas diena.
sestdiena Nedēļas sestā diena (skaitot no pirmdienas).
trešdiena Nedēļas trešā diena (skaitot no pirmdienas).
Nebaltas dienas Nelaimīgas dienas, nelaimīgs mūža posms.
saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.).
rovis Neliels padziļinājums krāsns mūrī (parasti silta ēdiena uzglabāšanai).
trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks.
Ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
Ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
Ne kumosa, arī nevienu kumosu Nemaz ēdiena, pārtikas.
Ne karoti Nemaz ēdiena.
Dienišķā maize Nepieciešamais uzturs, arī eksistences līdzekli katrai dienai.
Dienišķā maize Nepieciešamais uzturs, arī eksistences līdzekļi katrai dienai.
miltums Niecīgs (parasti ēdiena) daudzums.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem.
mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus.
noiet Nokalpot (noteiktas dienas).
spiedien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
spied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana. Spiedien-.
Atpūtas diena Noteikta diena nedēļā, kas paredzēta strādājošo atpūtai.
dineja Oficiālas, svinīgas pusdienas.
dekompresija Organisma stāvoklis, ko izraisa (piemēram, gaisa, ūdens) spiediena strauja pazemināšana.
pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
papusdienot Paēst pusdienas.
viņdiena Pagājusī diena, kāda no tuvākajām pagājušajām dienām.
cepešbļoda Paliels (parasti iegarens), lēzens trauks cepeša vai cita gaļas ēdiena novietošanai.
piedeva Papildu ēdiena porcija.
ikdiena Parastā darba diena. Parastās gaitas.
Pārliekamais kalendārs Pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar katliem ēdiena gatavošanai kaujas vai gājiena apstākļos.
Pastarā diena Pastardiena.
pasāts Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
šodiena Pašreizējā diena.
šīdiena Pašreizējā diena. Šodiena (1).
šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šodiena Pašreizējais laikposms. Arī tagadne, mūsdienas.
šorīts Pašreizējais rīts, pašreizējās dienas rīts.
atpūta Patīkama brīvā laika pavadīšana, spēku atjaunošana, darot ko atšķirīgu no ikdienas darba un pienākumiem.
apkopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
piekopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (5): savainojums, kas radies spiediena rezultātā.
Pastarā diena Pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
Septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena Pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
pēcpusdiena Pēcpusdienas tērps Tērps, kas paredzēts valkāšanai pēcpusdienā.
iekāroties Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
lija Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti.
piparot Pievienot (ēdienam) piparus.
vircot Pievienot (ēdienam) virces.
paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai.
patrona Plastmasas vai kartona spole pavediena uztīšanai. Žakaida kartes uztīšanas ierīce.
šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos. Kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
manta Priekšmetu, lietu kopums, kas kādam pieder un ir nepieciešams ikdienas dzīvē, saimniecībā. Iedzīve.
krekings Process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā.
metamorfisms Process, kurā ieži veidojas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā.
piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē.
Pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.
Pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas. Divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu).
divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
pusdiena Puse dienas, aptuveni sešas stundas.
pusmēnesis Puse mēneša (aptuveni 15 dienas).
Spoku stunda Pusnakts, arī dienas vidus.
Spoku stunda Pusnakts, arī dienas vidus.
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
virkšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē). Atskanēt šādam troksnim.
ikdienējs Raksturīgs katrai dienai. Parasts.
resivers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
mājsaimniecība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai).
šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs! tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā. Šāsdienas (1).
šīsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā. Šāsdienas (2). Mūsdienu.
šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī. Šāsnakts.
šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
šorītējs Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Šārīta.
šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā. Šārīta.
šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā. Šāvakara.
Barometrs kāpj Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
Barometrs ceļas Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
Barometrs krīt (arī krītas) Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
Barometrs krītas (arī krīt) Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
Barometrs krīt Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
Balta diena Saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ir iestājusies diena.
Balta diena Saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ja ir iestājusies diena.
Spiežas kaklā (arī rīklē) Saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
Ir plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu.
Ir (arī kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu. Saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
Pie gatava galda Saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu.
Pie gatava galda Saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu.
Pie visa gatava Saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
Pie visa gatava Saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
Kamols (arī rūgts kumoss, rūgtums) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Kamols (arī rūgts kumoss, arī rūgtums) kāpj (arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Kamols iemetas kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma).
Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piemēram, aiz pretīguma pret ko).
Sirds sažņaudzas Saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
Sirds sažņaudzas Saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
viņdiena Samērā senas dienas, arī samērā sens laikposms.
krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai).
vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
Bērnu rīts Sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
recepte Sastāva un pagatavošanas paņēmiena apraksts (piemēram, ēdienam, vielu maisījumam).
izejams Savienojumā «izejamā diena»: brīvdiena.
aprīlis Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
augusts Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
decembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
februāris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
janvāris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
jūlijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
jūnijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
maijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
marts Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
novembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
oktobris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
septembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
bēdas Savienojumos «bēdu ļaudis», «bēdu dienas», «bēdu ziņas», «bēdu laiki» u. tml.: tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
svētvakars Sestdienas vakars. Reliģiska svētku (parasti Ziemassvētku) dienas priekšvakars.
pusgads Sešu mēnešu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas).
drupata Sīka daļa, kas radusies, kam (parasti ēdienam) drūpot.
kripata Sīka, niecīga (parasti ēdiena) daļa. Arī drupata, druska.
kust Siltuma un spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā.
datums Skaitlisks (mēneša dienas, arī gada) apzīmējums. Mēneša attiecīgā diena.
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
Fizikālā atmosfēra Spiediena mērvienība - 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
atmosfēra Spiediena mērvienība.
bars Spiediena mērvienība.
Dzīvsudraba staba milimetrs Spiediena mērvienība.
Dzīvsudraba staba (arī stabiņa) milimetrs Spiediena mērvienība.
Dzīvsudraba (arī ūdens) stabiņa (arī staba) milimetrs Spiediena mērvienība.
Dzīvsudraba (arī ūdens) staba (arī stabiņa) milimetrs Spiediena mērvienība.
tors Spiediena mērvienība.
kamols Spiediena sajūta (kaklā, krūtīs), parasti aiz pārdzīvojuma, arī pretīguma.
dekompresija Spiediena samazināšanās.
paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
pjeza Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība.
pārkrite Starpība, kas rodas, mainoties kādam fizikālam lielumam (piemēram, temperatūrai, spiedienam).
Starptautiskā sieviešu diena Starptautiska sieviešu solidaritātes diena (8. marts).
Starptautiskā sieviešu diena Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena (8. marts).
cietstāvēšana Stāvoklis (govij) no aizlaišanas līdz atnešanās dienai.
Naivais reālisms Stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
atsperties Stingri atbalstīties (parasti pirms lēciena, grūdiena).
ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi.
algādzis Strādnieks (muižā, zemnieka saimniecībā), kas strādā par dienas, nedēļas vai mēneša algu.
izlēkt Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām.
krist Strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst.
sakrist Strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem).
sprāgt Strauji plaisāt, parasti palielinoties spiedienam, spriegumam.
uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu. Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
Labas dienas Sveicieni, ko sūta kādam. Labdienas (2).
Pūpolu svētdiena Svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē. Pūpolsvētdiena.
pūpolsvētdiena Svētdiena pirms lieldienām.
svētrīts Svētdienas rīts. Arī reliģiska darbība svētdienas rītā.
salāts Šī auga, parasti dārza salāta, lapas: ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no šī auga lapām.
mērce Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu.
fontāns Šķidruma strūkla, ko no caurules vai plaisas (parasti uz augšu) izmet spiediena spēks.
infiltrācija Šķidruma vai gāzes iesūkšanās kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē.
priekšdūriens Šūšanas un izšūšanas tehnikas paņēmiens - pavediena virzīšana pāri noteiktam (velku) diegu skaitam pa augšu un apakšu.
gaume Tā, ka atbilst kādas tautas ēdiena receptei.
Pie gaismas Tad, kad ir dienas gaisma. Tad, kad ir kāds apgaismojums.
idille Tāda ikdienas parādību aina, kurā izpaužas miers, laime.
bezsātīgs Tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu.
virsspiediena Tāds (piemēram, trauks), kurā (ēdiena) pagatavošana noris ātrāk nekā normāla spiediena apstākļos.
tumšs Tāds, kad dabiskais apgaismojums ir īsu laiku, kad ir apmācies (par diennakts posmu, parasti dienu). Tāds, kad diena ir īsa, kad tumsa iestājas ātri (parasti par gada posmu).
pavedienveida Tāds, kam ir pavediena (1) forma, veids.
spiedienveida Tāds, kam ir raksturīga spiedienam līdzīga iedarbība.
sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā (parasti par literatūras, mākslas žanru).
aizvakarējs Tāds, kas attiecas uz aizvakardienu, kas ir no aizvakardienas.
četrdienu Tāds, kas ilgst četras dienas. Tāds, kas paredzēts četrām dienām.
divdienu Tāds, kas ilgst divas dienas. Tāds, kas paredzēts divām dienām.
piecdienu Tāds, kas ilgst piecas dienas. Tāds, kas paredzēts piecām dienām.
septiņdienu Tāds, kas ilgst septiņas dienas. Tāds, kas paredzēts septiņām dienām.
sešdienu Tāds, kas ilgst sešos dienas. Tāds, kas paredzēts sešām dienām.
trīsdienu Tāds, kas ilgst trīs dienas. Tāds, kas paredzēts trim dienām.
vairākdienu Tāds, kas ilgst vairākas dienas. Tāds, kas paredzēts vairākām dienām.
daudzdienu Tāds, kas ilgst vairākas vai daudzas dienas. Tāds, kas paredzēts vairākām vai daudzām dienām.
viendienas Tāds, kas ilgst vienu dienu, tāds, kas paredzēts vienai dienai. Arī tāds, kas pastāv, ir nozīmīgs neilgu laiku.
smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
rupjš Tāds, kas ir darināts no pavediena, dziļas u. tml., kurai ir samērā liels šķērsgriezums.
tīmeklīgs Tāds, kas ir līdzīgs tīmekļa pavedienam.
metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm, darbībām (piemēram, mājsaimniecībā). Tāds, kas ir paredzēts lietošanai, izmantošanai ikdienas dzīvē (piemēram, mājsaimniecībā).
diendienas Tāds, kas ir vai notiek, noris katru dienu. Ikdienas.
ciets Tāds, kas nepadodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.).
bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli. Tāds, ko gatavo bez vārāmās sāls. Tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmās sāls.
pirmsoktobra Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas kārtējās gadadienas.
kārs Tāds, kas tiecas pēc garšas baudas, kāro ko ļoti iecienītu, garšīgu, tāds, kam ir liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
mīksts Tāds, kas viegli padodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.). Ērts, patīkams (par stāvokli šādās mēbelēs, guļvietās u. tml.).
netīrs Tāds, ko klāj ēdiena atliekas (par traukiem).
kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kā ļoti iecienīta, garšīga, tāds, kurā izpaužas liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu.
pavalgs Taukvielu piedeva (ēdienam). Aizdars.
aizdars Taukvielu piedeva (ēdienam). Pavalgs.
zīdtauriņš Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
adata Tievs (metāla) irbulis (šūšanai), kam vienā galā ir asa smaile, bet otrā - spraudziņa pavediena ievēršanai.
šķiedra Tievs, garš veidojums organismā. Arī garena, pavedienam līdzīga šūna vai šādu šūnu kopums.
ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijas novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
svētki Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku grupās, cilvēka dzīvē, dabā. Attiecīgā diena, laikposms.
pēcdienas Turpmākās dienas, turpmākais laikposms. Arī nākotne.
priekšdienas Turpmākās dienas, turpmākais laikposms. Arī nākotne.
sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu.
Pret pusdienu Tuvojoties dienas vidum.
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti ēdiena trauki. Ūdens, kurā ir ēdienu, pārtikas produktu atliekas.
Palaist plostu Uzdzīvot, dzert (parasti vairākas dienas).
Palaist plostu Uzdzīvot, dzert (parasti vairākas dienas).
produkts Uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai. Izstrādājums, kas sagatavots ēšanai.
Zagt dienas Vadīt dienas bezdarbībā, slaistīties. Vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
Fizioloģiskais šķīdums Vārāmā sāls ūdens šķīdums, kura osmotiskais spiediens atbilst asins osmotiskajam spiedienam.
droseļvārsts Vārsts tvaika vai gāzes plūsmas spiediena regulēšanai cauruļvados. Drosele (2).
drosele Vārsts tvaika vai gāzes plūsmas spiediena regulēšanai cauruļvados. Droseļvārsts.
Suņu dienas Vasaras brīvdienas.
suņudienas Vasaras brīvdienas. Suņu dienas.
Mūža (arī dzīves) novakare (arī novakars) Vecumdienas.
Mūža (arī dzīves) novakare (arī novakars) Vecumdienas.
Vecuma dienas Vecumdienas.
stīgot Veidot (ko) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
kopties Veikt ikdienas darbus saimniecībā.
karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu.
porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
viendienīgs Viendienas.
vērt Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples). Šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni).
slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sekundāra slāniska uzbūve (parasti nogulumiežiem, metamorfajiem iežiem), kas radusies iežu pārvietošanās gaitā, piemēram, spiediena iedarbības rezultātā.
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
receptūra Ziņu kopums par (piemēram, ēdiena, vielu maisījuma) sastāvu un pagatavošanu.
Klases žurnāls Žurnāls skolēnu reģistrācijai, katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.

diena citās vārdnīcās:

Tēzaurs

diena

MLVV

diena

MEV

dìena