Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skaidiena
skaidiena -as, s.
Vieta (parasti lauku saimniecībā), kur zāģē un skalda malku.
Piemēri..gulta izsviesta skaidiena, pagalam satrunējusi un ķirmju saurbta. Tā tikai malkā saskaldāma.
  • ..gulta izsviesta skaidiena, pagalam satrunējusi un ķirmju saurbta. Tā tikai malkā saskaldāma.
  • Kad tēvs ar Artūru skaidiena zāģēja malku, tad tik paklausies, kā no tās puses skanēja sadusmotas balsis.
  • ..no skaidienas, kur viņš sāka cirst žagarus, varēja redzēt uzkalniņu aiz birzs.
Avoti: 7-1. sējums