skaidroties
skaidroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.parasti 3. pers. Kļūt skaidram (1) vai skaidrākam.
PiemēriDebesis skaidrojās, blīvo mākoņu aizās paspīdēja zvaigznes..
- Debesis skaidrojās, blīvo mākoņu aizās paspīdēja zvaigznes..
- Jau vakarā skaidrojās. Debess kļuva zila kā rūdīts tērauds.
- ..katrā ziņā skaidrosies, diena atkal būs saulaina un silta.
- pārn. Mātes seja sāka skaidroties: rieva viņas pierē, tumša kā novadgrāvis, pamazām izzuda..
2.Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panāk. Savstarpēju vienošanos.
Piemēri..viņi tik bieži bija staigājuši viens otram garām noslēgušies vai ilgi līdz pagurumam skaidrojušies.
- ..viņi tik bieži bija staigājuši viens otram garām noslēgušies vai ilgi līdz pagurumam skaidrojušies.
- «Nu, ko tu teiksi?» Viņas skatienā bija cerība un bažas. Jaunais vīrs neteica nekā, viņam laikam bija neērti skaidroties šeit, kur apkārt staigāja un stāvēja tik daudz cilvēku.
- Labs brīdis pagāja skaidrojoties, kamēr meitene saprata, ka tādu «mantas dalīšanu» [dāvināšanu] var sarīkot tikai māte.
Avoti: 7-1. sējums